i'm not a girl, not yet a woman

Kulturāla sieviete, nelamājas , nesmēķē, nedzer

.... bļ***, končiks šņabī iekrita.

pareiza lieta nepareizaa laikaa ir nepareiza lieta.

tad kad tu beidzot tiec pie taa ko esi veeleejusies un par ko esi sapnjojusi vairaakus meeneshus tu saproti, ka taa gaidiishanas un iluuziju burviiba ir zudusi un, ka ... tas tagad ir nedaudz garlaiciigi. Human nature. Shitaa turpinaat nevar, baidos, ka dziive driiz man sados pa muti.

'Of all the things i've lost, I miss my mind the most.'

haika shim vakaram.

taa vienmeer ir bijis

aukstums muus

sasildiijis

Ieksheeja un aareeja briiviiba - nepiekjerties cilveekiem, jo viens tu atnaaci un viens tu aiziesi. Man fiziski nekur nav jaaiet, bet savaas domaas ir jaabuut tik briivam, lai jau riit vareetu shiem cilveekiem teikt - ar jums bija baigi forshi, bet nu es ieshu... un otraadi. speet saprast, ja vinji taa pasaka man. Ja tev shii izjuuta ir, tu esi mieriigs. Briiviibas apzinja, ka patiesiibaa shajaa dziivee vari dariit ko gribi, kaut riit atbraukt apkaart pasaulei... jo tur jau taa lieta, ka laime saakas un beidzas tevi pashaa. Biezji shkjeit, ka radiit tevii sho laimes izjuutu var apkaarteejie - cilveeki vai objekti, bet buutiibaa.. jaa, tas tevi uzkurina, liidz iestaajas tukshums un gribas veel un tu dabuu veel un peec tam atkal tukshums. Tas ir nebeidzams aplis. bet ja izdodas uz briidi apstaaties, apskatiities, saprast, kas esi un kas notiek apkaart tu kljuusti daudz mieriigaaks, vari sakaartot savu dziivi kaa pats gribi. Un es to visu maacos. un shkjiet, ka shobriid pie taa diez gan nopietni straadaaju.

Žagatisms

Ja tev ir viedoklis, tas skaitās forši. Tad tu esi cilvēks ar savu mugurkaulu, pārliecību un augstām prāta spējām. Jo vairāk tēmu tu pārzini un spēj par tām gudri spriest, jo vispusīgāka skaitās tava erudīcija, jo augstāks intelekts, jo cienījamāka pilsoniskā atbildība un cilvēciskā drosme.Kādreiz es domāju - viedokļa trūkums ir apkaunojoš. Vienmēr bija kāds, kas par kādu konkrētu tēmu jautāja: "Bet ko tu par to domā?" Dažkārt nabija ko atbildēt, jo es pilnība nesapratu par ko tiek runāts, un tāpēc neko vairāk kā:"Tas ir labi" vai "tas nav labi" nespēju izstomīt.Kāpēc par to tagad stāstu? Jo tik bieži nācies dzirdēt(arī pašu starpā) kā tiek apspriestas dažādas lietas un citu cilvēku dzīves norises - var gan šausmināties, gan sirdīgi sašust, gan aizstāvēt gan noliegt, nedod Dievs,pasmieties. Tādā īstā žagatu manierē.Tagad es diezgan cieši turos pie pārliecības, ka spriest drīkst tikai par to, ko paši esam pieredzējuši. Un arī tad tikai kā par SAVU pieredzi, nevienā mirklī nestutējot to klāt kā mērlenti citu rīcībai līdzīgā situācijā. Pati diezgan bieži esmu izjutusi, ka šķietami identiskās situācijās mēdzu reaģēt dažādi tikai nieka atšķirīgas nianses dēļ.Par to, ko zinu vien no pastāstiem, es labāk izsakos kategorijās "Jā, es gribētu, lai man tā notiek" vai arī "Es negribētu, lai tā ir ar mani". "Tas ir mans. Tas nav mans".Tieši tāpēc šodien man vairs nv neerti atbildēt ar "patīk - nepatīk", es nekaunos no vārda "nezinu" un brīžiem par daudz lielāku drosmi uzskatu atteikšanos no skaļas viedokļa paušanas nekā mētāšanos ar it kā drosmīgiem, it kā pareiziem, it kā atbildīgiem vārdiem, kuriem manis pašas pieredzē nav nekāda morāli praktiska pamata. Bieži vien paklusēšana ir daudz lielāka atbildības uzņemšanās par pamācošu pirkstu kratīšanu. Turklāt klusējot paveras iespēja dziļāk ieskatīties gan sevī, gan citos, tādējādi mēģinot saskatīt patiešām būtisko.